Lolita Spridzāne

Lolita Spridzāne ir dzymuse 1970.gada 6. julie Juoņa un Leontīnes Spridzānu 5 bērnu saimie kuo videjīs bārns. Lolitai viel ir diveji vacuoki bruoļi i divejas jaunuokas muosas.

Pyrmuo škola kū pabeidza beja Rekavas vydškola. Školā juos pyrmuo muojturības školuotoja beja Ausma Ivanova, kas īmuoceja adiet i izšyut. Školas laikūs vusus rūkdorbus dadariet mamma paleidzieja. “Munai mammai patyka šyut i puortaisiet driebes. Jei kaut kū šyva i man arī īdeva kuodus auduma atgrīzumus nu kurīm šyvu sovuom lelliem tārpus. Šyumašyna dvorā beja, toik vusu dareju ar rūkuom, jū mamma naļāva jū aiztikt. Vydusškolas laikā klasesbīdrenei Dacei beja dvorā mūdes žurnāli, nu kurīm niemam uorā pīgrīztnes, bet Guntai šyumašyna, tuo šyvam i puoršyvam sev tārpus.” tuo atsaceruos Lolita. Lolita stuosta, ka mammai beja bryunuo kleita ar rūziem i lapiņuom, kura cīši patykuse. Vīnā reizie Lolita aizaniemuos kuodu rūzīti, lai realizietu sovas šyušonas īceres, par kū mamma nabeja prīcīga.

Piec vydškolas beigšonas gribieja īt muocietīs par frizeri, a mamma naļāvuse i aizguoja Lolita, kompanejas piec, ar klasesbīdreniem par šyvieju iz Reiga 34. arūdškolu. Piec školas beigšonas struodova Rekovas ateljē. Tī struodova cīši lobas i piredzejušas vacuos šyviejas. Beja tuo, ka jaunuos muocejuos nu vacejuom i vacuos muocejuos nu jaunejuom. Piec pastruoduošonas Rekovā Lolita aizguoja vieļ pazamuocietīs gadiņu par mieteļu šyušonu i pīgrīzšonu. Daudz kū vareja muocietīs ari nu pīredzejušuom šyviejuom, pīmāram, Zinaīdas Pužules. Beja arī vīna vaca sīviņa Mare, kura jou sen beja pensejas vacumā, bet jūprūjuom šyva. Jei tīši ņiemuos ap tuodīm smolkīm darbiņīm. Jaunuos vacejuom šyvejuom īmuoceja reglāna pīgrīzumu a vacuos - kuo dorbuotīs ar samtu i viel dažuodas šyušonas viltībiņas.

Atnuoca puormaiņu laiks i deviņdesmitajūs godūs aiztaiseja ateljē. Tod Lolita aizguoja struoduot iz Bolvu sadzeives pakolpojumu kombinatu. Bolvūs beja kolēģe, kas nūzadorbovuos ar apliciešonu i izšyušonu ai šujmašynu. Lolitai arī itys īzapatykuos i tuo tyka izšyuti aplikaceju dorbi bārnīm. Pīmāram caurums nūslāpts ar izšyutu banānu voi dzeivnīku. Pašai bej kraklys ar čyuskas aplikaceju. Ari Bolvūs nūtyka štatu samazynuošona i tuo kuo tī, kas nasenuok struodova tyka atlaisti. Tod Lolita suoka šyut sovā dvorā.

“Šyut man patyka – vusu pa sovam dareju”, tuo smejuos Lolita.

Školas laikūs adiet īpaši Lolitai napatyka, bet kod suoka struoduot i dzeju vareja nūpierkt pate, tod izdūmova adiet džemperi i nu tuo īzapatykuos adiešona. Panasova džemperi, izuordeja i otkn nūadeja jaunu, sovaduoku. Džemperus adeja ar dažuodīm zīdu motīvīm: rūziem, lilijuom.

Tamburiet i piec tehniskuo zeimejuma rokstus lasiet jou pīaugušu Lolitu īmuoceja Inese Cibule.

Vieļ vīna ar šyušonu saistieta nūdarbe, kas Lolitu aizrāve beja leļļu šyušona. Lelles šyva lai izduovynuotu kuodam. Jou struodojūt Upītes bibliotekā kūpā ar Upītes bārnīm Lolita šyva lelles leļļu teātram.  Kūpā ar Upītes školas meiteniem - kleitas mūdes skatei Bolvūs. Lolitai pazadūt masku šyušona. Tī var dūt vaļu fantāzijai.

Jou školas vacumā Lolitai cīši patyka zeimiet lelles, bet it sevišķi izdūmuot lelliem apģierbu. Apgierbu jei leliem izzeimova leidz pašuom smolkuokejuom niansiem, kur nūzalaseja pīgrizums, šyvju veids, īlūces, kabatiņas itt. “Juos zeimuotuos papeira leļlu modeļi beja tik lobi, ka varātu syutiet iz mūdes žurnālīm. Jī beja tik īdvesmojūši, ka ari man gribejuos īzamuocietīs zeimuot tuo kuo zeimova muna lyluo muosa”, tuo par Lolitas zeimuotejuom lelliem soka juos muosa Ligita.