Līvija Supe
Līvija Supe dzymuse (Garāne) 1952. goda 3. junie. Bierneiba pavadieta Tepenīcā. Muocejusies Ezernieku pamatškolā, vāluok Viļakas vydškolā. Piec 8.klases beigšonas aizguoja iz Maltas tehnikumu, īzamuoceja par zootehniķi. Viļakā struodova par kontrolasistenti. Vāluok jū nūreikova dorbā iz Upīti. Tī jei ari īzapazyna ar sovu veiru Pīteri. Izaruodīs, ka Maltā beja abeji muocejušīs vīnā školā, tikai Līvija pyrmejā kursā a jys - caturtejā.
Līvija ir vīna nu Upītes etnografiskuo ansambļa dzīduotuojuom, kas dzīd ansamblie nu 1980.goda – ansambļa pyrmsuokumīm. Aktivuok ansamblie suok pīzadaliet ai 1981. godi, kod ir pazaaugusies meita. 1985.goda nūgalie Līvija struodoi Upītes bibliotekā. Nu 1998.goda dzīd Šķilbānu draudzes katuoļu baznīcas kūrie. Piec Upītes etnografiskuo ansambļa dibynuotoja i ilggadejuo vadeituoja Ontona Slišāna nuoves 2011.godie Līvija ir tei, kas turpynova vuokt kūpā ansambli vāluok jai paleidz Iveta Logina.
Dzīduošona ai pusbolsu, maija dzīdojumi pi krysta i saļmu dzīduošona Zīmeļlatgalie ir treis Namateriāluo kulturas montojuma – Nacionāluo saroksta viertības, kuru zynuotoja ir ari Līvija Supe. Zīmeļlatgalie tradicionaluo dzīduošona izaceļuos ai dzīsmiem, kur teik dzīduots pusbolss. Tuos ir daudzbosīguos dzīsmes, kur pusbolsu (augšejū pavadbolu) dzīd tikai vīns nu ansambļa dalībnīkīm, kam ir styprs i puorlīcynūšs bolss. Parosti dzīduošona iz augšu nav vusa pantiņa garumā, bet suokuos tikai nu pantiņa vyda. Upītes etnogrāfiskejā ansamblie pusbolsa dzīduotoja ir Līvija Supe.
Līvija ir pīcu bārnu muote i babeņa 15 mozbārnim.
Līvijas biernības spilgta atmine ir – Klātčina. Jei stuosta: “Puiši kārts spieļova, meitas dzīdova, vokarūs kuo večerinkas. Vusi doncova, iz garmoškas spieļova. Klātčina ustobā so nūyka, tod, kod suokuos tymsī vokari. Myusus bārnus so iz ūtru ustobu syuteja, lai nazamaisam pa kuojuom.”
Senuok Zaļumballes reikova kuo toikin sylts palyka pa šķiuņīm, pīdorbīm, cytureiz Mītra kolnā voi vāluok i pļavinie sanese, saspraude bārzus i spieļova garmošku voi, kas bogatuoks beja bajanu i doncova.
Līvija moza atsaceruos, kuo muote maijā dzīdova kotru vokaru pi Krysta, tī tyka dzīduotas Marijas dzīsmes. Bārnīm ar stipri patyka, dzīdojumu laikā tyka vylktas značkas ai dažuodim uzdavumīm. Atīdūt dzeivuot iz Stabļovu Līvija regulari pīzadola Maija dzīdojumūs pi Pakašovas i Komugreivas krystīm.
Saļmas ir vieļ vīna dzīsmu dzīduošonas tradiceja Latgalie. Tī ir dzīdojumi, kas tīk veļtieti myrušejīm i ir ar baznīcas darbību tīši nasaitieti. Parosti saļmas dzīd pi myruša cylvāka dvorā, tikai pavusam nasen ir īsuokuši saļmas dzīduot baznīcā pirms Miša. Līvija atsaceruos, ka Tepenīcā saļmas tyka dzīduotas pat treis stuņdžu garumā i dzīsmu melodijas ir sovaduokas kuo Upītes pusie. Tān dzeivuodama Upītie dzīd tuopat kuo vītejuos sīvas. Līvija prūt ari nūvadiet saļmas pate. Agruok saļmu dzīduošunā pīzadalejuos 12 saļmu dzīduotoji, tādin stuosta, ka saļmas ir dzīdovušs ari divatā i trejatā, jū laiki mainuos i apstuokļi arī. Līvija pīzadaliejuos arī saļmu īrokstūs, kas nūtyka Pakašovā. Soka, ka ir viertīgs dorbs izdarāts, jū kovid pandemijas laikā vareja dzīduot saļmas uzlīkūt disku arī sovas saimes lūkā.
Līvijai ir vairuokas dzīsmu klades, kur ir sarakstietas gon tautas dzīsmes, gon ari ziņģes, kuo pate Līvija soka krīvu laika dzīsmes. Līvija vusuom dzīsmiem atsaceruos melodijas. Kladies dzīsmes jei rakstejuse pate, gon arī draudzenes ir paleidzejušas. Upītie piec kolhoza izjukšonas Ontans beja sareikovs tuodu kuo kolhoznīku dzīsmu dzīduošonu, tod Līvija paleidzeja folkloras kūpas jaunīšim izavieliet i īzamuociet melodijas, kū jaunatne nazynova.
Līvija prīcojuos, ka dzīsmes puormontoj ari jaunī, stapr kurim ir ari juos vadakla Daina i mozbārni.
Roksts īvītuots 2023. goda janvarie