Ligita Spridzāne
Ligita Spridzāne dzymuse 1979.goda 6.martā Juoņa i Leontīnes Spridzānu kuplejā 5 bārnu saimie. Ligita ir videjuo nu muosuom, kuo ari jai ir diveji vacuoki bruoļi. Ligita pate arī ir pīcu bārnu mamma. Mamma divejuom meituom i treis dālīm.
Vydškolas izglīteibu īguvuse Rekavas vydškolā. Pyrmuo rūkdorbu školuotuoja beja Ausma Ivanova, kas školā muoceja izšyut, adiet, tamburiet, kuo ari īmuoceja tū, ka sasītu mazglu ai lylu pacīteibu i mīru var atbreivuot i dabuot valie, kuo ari tū, ka mazgli sīnuos dorbā kuram byus pīkrišona. Pyrmuos aušonas īmaņas pamatškolas pūsmā īgiva nu Domicellas Bukšas, kas vadeja aušonas pulcini, kur tyka nūausta ar irisa i kūkvylnas dīgīm kruosaina golda sedzine. Vydškolā Ligita īzamuoceja pie Anitas Šakinas (tādin Pužules) ari šyviejas profesiju i saņieme sovu pyrmū šyviejas kvalifikaceju. Muocūtīs šyut Ligita saprota, ka īceres, kas ir tovā golvā tu vari eistynuot pats, tuodā veidā tikt pi jauna šmuka un eipoša apgierba. Vydškolas laikā tyka sašyuti žetonu vokaram kostims i vydškolas izlaiduma tārps i pat sašyuts mieteļs izmontojūt sovas babas Emīlijas Ločmeles mieteli i lylu rūtainū lokatu.
Piec vydškolas beigšonas īzastuoja Latvejas Sporta Pedagogejas akademijā sliepošonas katedrā, kur izavieleja muocietīs tūrismu. Tī jei īgiva interesantu pīredzi nūmetņu organiziešonā. Līčupie kūpā ai pasniedzeju Arnoldu Brūveru LSPA studenti organizeja dažuodas tematiskas nūmetnes bārnim. Itei pīredze cīši labi nūder ari Ligitas tādinejā dorbā struodojūt Namaterialuos kulturas montojuma centrā “Upīte” organizejūt dīnas i nakts trasītes i uznamūt gostus i tūristus, kas brauc iz Upīti īzapazeit ai Upītes kulturtelpu i aktivitatiem, kas veidoj Upītes vidi. LSPA napabeidzūt, Ligita īzastuoja LU PPF (Latvejas Universitates pedagogejas i psihologejas fakultatie) i īgiust muojturības, muojsaimnīcības i kulturas viestures školuotoja kvalifikaceju. LU aušonas prasmes tyka papyldynuotas pi pasniedzejas Daces Pudānes. Kuo diplomdorbu temu izavieleja izpietiet celaiņu aušonas viesturi i tradicejas Zīmeļlatgalie (“Dzimtā Ziemeļlatgales novada aušanas tradīciju izpēte un jostu aušanas tehnikas apguve 8.klasē mājturībā, mājsaimniecībā un tehnoloģijās”, 2007.godā pi diplomdorba vadietojas Mārītes Kokinas Lilo) Interesanti tys, ka pa temas izpietes laiku pi Ligitas nūnuok kaimiņūs dzeivojušuos Marijas Bukšas (17.06.1917.-19.08.2011.) aužomī stuovi, kur moza byudama, draudzejūtīs ai Marijas mozmeituom beja redziejuse, kuo Marija auž. Jei beja moza auguma sīveņa, kas sovā aužomū stuovu ustobā siedeja sovūs aužamejūs stuovūs, kuo princese tronā, i, bārnim apleik čalojūt, auda greidceleņus. Tymā vosorā pi Ligitas montojumā nūnuoca ari Bierzpils babas Helēnas Spridzānes (1910-2000) aužomī stuovi, kuo ari izkuopūt muojas augšā tyka atrosti ari ūtras Škilbanu babas Emīlijas Ločmeles (1910-1991) aužomī stuovi.
Rokstūt sovu diplomdorbu, prakses vīta Ligitai beja Rekavas vydškola, kur ar 5 burveiguom 8.klases meituškuom brauca muocību ekskursejā iz Ančipovu pi Helēnas Šakinas iz celu jūstu aušonas meistarklasi. Aust celūs Helēna īzamuocejuse pi sovas veira muotes. Helēnas austuos celu jūstas cīši plaši pazeist Upītes kultūrtelpā, jū gondreiž kotram Upītes folkloristam ir Helēnas duovynuotuo jūsta.
Tod 2009. godie vareja suoktīs lylīs steļlu iznuocīns. Pīsaistūt projektu, tyka sarunuota Iveta Gabrāne, kas īruodeja Upītes puses aust gribātojīm gon auduma uzmešonas, gon īvilkšonas, gon neitiešonas, gon bierdā sakuortuošonas i aušonas pamatus. Upītes tautas noms puorzavierte par aušonas muoju. Vīnubreid aušonas dorbi nūtyka pat 5 aužamejūs stuovūs. Iz skatuves tyka īkuortuoti matamī stuovi. Prīkš Upītes tys beja kaut kas nabejs. Tod Ligita pīnieme izaicynojumu pīzadaliet “Satiec savu meistaru” ai lynu dvīļu aušonas meistarklasiem Upītē. Nūtyka Andra Slišāna Zeļču babas Helēnas Vizules austū lynu dvīļu izpiete i vareja suoktīs aušonas dorbi. Upītie Ligitas vadeibā tyka austi ari vylnas lokati.
Ligitai pateik ari adiet. Vydškolas laikā adieti puorsvorā tyka džemperi. Kod bārni beja mozuoki tyka adietas zečes. Adietū cymdu lyluokīs izaicynojums beja Latvejas symtgades godā, kod tyka nūadieti rokstainī cymdi sovīm mozuokejīm bārnīm, kur mozajai meitai Helēnai jei nūadeja piec atmiņas sovas Bierzpils babas Helēnas adietū cymdu rokstu, kū baba beja adejuse jai. Kod cymdi palyka mozi babas cymdu roksts nabeja izguojs nu golvas, tod Ligita suoka mekliet, voi roksts cymdam ir tuods, kuods ir Ligitai palics atmiņā. Nu babas adejumu klades tyka atsyutieti daži roksti, kuru storpā, par lylu breinumu jai, īraudzeja tīši tū rokstu, kas jai beja palics atmiņā. Tyka izadieti vieļ vīni cymdi leidzīguos kruosuos, kuodas beja palykušas Ligitas atmiņuos. Leidzīgā rokstā ir izadeits vieļ vīns lyluoks cymdu puors, kū Ligita nosoj pate.
Tādin ik godi tūp vieļ kuods cymdu puors, kas atrūnams Mirdzas Slavas gruomatā “Latviešu rakstainie cimdi”. Ligitai ir apsaņiemuse nūadiet vusus 20 cimdu rokstus, kas ir itamā gruomatā, kas ir nuokuši nu Bierzpils puses, kuo sovas babas Helēnas pīmiņai. Itamā gruomatā kūpā ir 38 cimdu roksti, kas nuok nu Bolvu nūvoda. Vieļ vīns lyls Ligitas adiešonas izaicyonojums ir adietas jakas, kuru adiešonai Ligitu īdvesmuojuse Annele Slišāne. Nu Anneles Ligita ir īzamuocejuse ari mazgluot šmukas, kruosainas rūkassprādzes.
Nu 2002. goda vieļ vīna lyla aizaraušona ir solmu pynumi. Lyluokīs dorbs, kas nūpeits ir rudzu solmu capure, kū nosova Ontons Slišāns. Capure tādin atsarūn Ontona Slišāna Upītes kulturviestures muzeja kruojumā.
Kovid pandemijas laiks iedvesmova izpietiet veižu peišonas tehniku, kuodā ir peitas līpu lūku veizes Upītes pusie. Ligita soka, ka tei ari ir cīši interesanta i aizraujūša nūdarbe. Ite jei vieļ ir eksperimentiešonas un attīsteibas celie.
2020.goda janvarie īzaguodova Toika digitalūs 24 neišu kuortu aužomūs stuovus. Te Ligita īzapazyna ar Ilzi Mailīti, kas beja atbraukuse iz Upīti, lai salyktu kupā aužomū stuovu konstrukciju.
2022.godā beja īzastuojuse aušonas krīze. Lai tyktu nu tuos valie, Ligita brauca pi Ilzes Mailītes iz Ērgļīm i tī pavadeja 10 pylnas dīnas aušonas apmuocībuos. Piec muocībuom Ērgļūs, Ligita īsuoka dorbu pi rūžu rokstu aušonas, kū īdvesmova veira babas Helēnas Vizules austī rūžu deči. Ligitas rodūšīs rūžu lidojums beja pleds, piec tam tyka nūausts, piec dāla Jēkaba skices, austīs rūžu dečs.
Vusus itūs godus Ligita Upītē popularizei Zīmeļlatgales celaiņu aušonu.
Iz Upīti, pīzadaliet meistarklasies, brauc školāni i aust muocietīs grybātuoji nu dažuoduom Latvejas vītuom kuo ari nu uorzemiem. Suokūt nu 2008.goda ir realizieti vairuoki projekti, kuru ītvarūs interesentīm ir muocieta Zīmeļlatgales celaiņu aušona. Ligita ir pīzadalejuse “Satiec savu meistaru”, kura ītvorūs ari uz Upīti brauca cilvāki, kas gribieja īzamuocietīs aust jūstas. Dažuodu projektu ītvarūs ir tapušas jūstas i celainītes, ar kuruom nūsīt mežgiņu zečes, kū valk pi sova tautas tārpa: folkloras kūpas “Upīte” dalībnīki, Upītes bārnu folkloras kūpas dalībnīki, Viļakas jaunīšu deju kolektiva meitenes. Ir pat bejs tuods “vīnas dīnas maratons”, kod vienas dīnas garumā celūs aušonas meistarklases tīk nūvadātas četruom Viļakas nūvoda školuom ar gondreiž 200 dalībnīkīm (Rekavas vydškolā, Viduču pamatškolā, Viļakas pamatškolā i Žīguru pamatškolā, 2019. goda nūgalie.)
Pi Ligitas iz celu aušonas apmuocībuom ari ir bejuse Evita Zaremba Krīgere, kas tādin pate auž dažuodas jūstiņas i ir izpietejuse i nūauduse Viļakas i Šķilbānu puses celaines nu Latvejas Viestures muzeja kruojumu paraugīm.
Ligita ir auduse celaines cilvākīm svareigīm dzeives gadejumīm kuo kuozas, krustabas voi kristības.
Ligitas veira muote Irēna Slišāne Upītes pamatškolas bārnu folkloras kūpas daleibnīkīm muoceja aust celu dekorus kuo virpuļus, kur kuo audus īauda smylgas voi smolkus salmiņus. Ituodus celu dekorus tādin ari muoca aust Ligita gostīm, kas brauc iz Ontona Slišāna Upītes kulturviestures muzeju i pīzadolas muzeja pedagogiskejuos programmuos.
“Kotrs dzeivie satyktīs cylvāks ir viertība, kas ir atstuojuse dažuodus rokstus munā personeibas veiduošonā, kas turpyna veiduot munu dzeives musturu”, tuo soka Ligita Spridzāne.
Roksts īvītuots 2022. goda decembrie