Irēna Romka

Irēna Romka dzymuse 20.08.1967. Malvinas i Jāņa Romku saimie Mukaušovas cīmā – floriste. Irēnas mamma (skatietīs pi meistarīm Malvina Romka) ir lyla rūkdorbnīce. Ari Irēna nu mammas ir puormontovuse īpašū skatejumu iz šmukū. Sovu mammu sauc par māmuļu.

1982. godā Irēna pabeidza Upītes pamatškolu, vāluok muocejuos Rekovas vydškolā. Nu 1985.goda turpynova studijas Daugavpils pedagogiskejā institutā, kur ir īgiuts magistra grads matematikas, informātikas i skaitļuošonas tehnikas školuotuoja. 

1990. godā Irēna Upītes pamatškolā suoka struoduot par matematikas školuotuoju, kuodu laiku ari struodova par fizikas i muokslas školuotoju. Jou struodojūt školā juos aizaraušana beja dorbs ar dobas materialīm - floristika. 

Irēna jou nu 1997. goda suoka iz svātkim dekoriet Upītes pamatškolu. Jai kotru godi ir savuokti i pīkaltāti daž na dažuodi dobas breinumi, kū jei realizei sovūs dorbūs. Dorbi tūp nu smolka sīna i tīk papildynuoti ar ūtreiz lītojamīm materialīm voi detaļuom, tuo dūdūt juom ūtrū dzeivību. Iz Zīmassvātkīm tūp Adventa vainagi, kuru taiseišonys pamotus jei nu 1997. leidz 1998. godam apgiva Mozpulcānu kursūs Reigā. Suokūt nu 1998. goda kūpā ar Upītes pamatškolas školānīm gataveja Adventa vainagus. Jūprūjam Irēna turpynoj dorbuotīs ar sovu hobiju gon dvorā, gon Namaterialuos kulturas montuojuma centrā “Upīte”.

Pādejūs godus Irēna ir bejuse lyls paleigs pi Namateriālo kulturas montuojums centra “Upīte” vizualuo nūformejuma gon Kūkovas nūvoda bārnu i jaunīšu folkloras svātkūs, gon festivalam “Upītes Uobeļduorzam”. Centrā var redziet juos taisātū Meža veci, tautu meitu, rūķi, maskas i Upītes pamatškolas 100 godu jubilejas dekoru. Nu 2008.goda,  kotru godi, Upītes svātkūs teik reikuotas meistardarbnīcas i atrakcejas. Irēna itumūs svātkūs parosti pīzadola ari ar meistardarbnīcuom, kuruos tūp šmukumi nu dabas materialīm.

Te ir saroksts ar dažīm lyluokejīm Irenas dorbīm:

• 2002. gods – tyka iztaisiets putns iz školas pograba;
• 2003. gods – pi Upītes pamatškolas večuks/onkulīts;
• 2004. gods – zierneklis, pele;
• 2005. gods – veceļs ar buobu i Dabas torte “romantike” ar taurinīm viersā;
• 2006. gods – gulbi, kamene, sīnuozs, sirds;
• 2007. gods – Onkuļs i tante pi školas, motociklists mierkačs, puorsla;

Irēnas Rokas dorbs - motociklists mierkačs, 2007.gods

• 2008. gods – varde, tuorps, eņģeļs;
• 2009. gods – taurens, zierneklis, cuoļs i bumba nu skaiduom;
• 2010. gods – Upītei 100, salavečam duovana, brīža golva, ūlas Lyldīnu lygzdā;
• 2011. gods – puče, pūķis, ūla iz vuortu;
• 2012. gods – spāre, okas zeime, ūla nu kuorklu, Upītes Uobeļduorzam – 10 zāles nūformiejums;
• 2013. gods – stārķis i Latvju zeime, cuols;
• 2014. gods – taurens nu plastmasas buteliem, rasnīs začs;
• 2015. gods – dzjadzka ai buordu, tīvīs začs;
• Zyrgs i zyrga golva Pulkā eimu, Pulkā teku gojīnam Saldū.
• Bites, kamene i sīnuozs PEPT sareikojumam Rūtoj saule, rūtioj bite.

Irēnas viel vīna aizaraušonuos ir krāšņu sveču līšona i izdauļuošona. Sovas prasmes ir tuoluok nūdevuse daudzīm Upītes pamatškolas školānīm.

Hobijs fotografiešona, sveču dekoriešona, puču audziešona telpu nuformiešona i kači. Juos muoksinīciskū skatejumu iz dzeivi var sajust festivala “Upītes Uobeļduorzs”  nūformejumūs, kas vīmār papyldynoj Latgalīšu dzejas i dzīšmu festivala atmosferu.