Annele Slišāne

Annele Slišāne - audieja, tekstilmuokslenīca, rakstnīce, dūla, kulinaruo montojuma neseja.

Annele Slišāne, dzymuse 13.05.1975. Ontana i Irenas Slišānu saimie kuo vacuokīs bārns. Juos pyrmo škola beja Upītes pamatškola, tod toluok muocejuos Rekavas vydškolā. Piec vydškolas beigšonas Annele studeja LU Fizikas un Matematikas fakultatie fiziku, tod muocejuos Reigas Tūrisma školā par bārnu i jaunīšu aktivuos atpyutas organizatoru.

Vāluok jei īgiva LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultatie Vizuālās muoklas i muokslas viestures pedagoģijas bakalaura i maģistra gradu i Latvijas Muokslas akadēmijā Tekstilmuokslas maģistra gradu.  Tādin studej Rēzenes Tehnoloģiju akadēmijā dizainu maģistratūrā.

Anneles lyluo mīlestība ir tekstils. Jov nu mozu dīnu jei oda, tamborej, šyun, izšyun i auž. Tys ir vuslobuokuo līta - darynuot, radiet tekstila dorbus, gon mozas montas bārnīm, gon lylus gobelenus, gon apjūmeigus tekstilobjektus i realiziet unikalus tekstilmuokslas projektus. Kod rūkas struodoj, tod dviesele prīcojuos.

Nu 2004. goda Annele suoka atjaunuot sovas mammas vacuoku dvoru Zeļču cīmā, kū jei tādin sauc par Zeļčusolu. Zeļču dvorā atjaunuotejā maizes kruosnie cap rudzu maizi, sodskuobū maizi, sāklu i rīkstu maizi, Zeļču ūgu maizi. Meiklu raudzej ai sovu īraugu Zeļču babas abrā. Sovā Zeļcusolā Anneles saimi laipni uznam ari cīmeņus, kas grib pagaršuot juos captū maizi i izbaudiet Zelču sātas burvību i tekstilmuokslenīcas dorbu izstuodi.

Annele ir izveidovuse uznāmumu "Anneles zeme", kurā ar meistares rūkuom teik darynuoti vusuodi zvāri i montas - zirdzini, kači, suņi, gūtines, cyucines, vystas, geiļi, luoči, lopsas, lelles, grabuļi i bumbas. Teik austi kokaru deči, deči nu dabas materialīm i ūtrreiz puorstruodojamīm materialīm.

2016.goda augustā Annele īsuoka darynuot unikalu duovanu Latvijai dzimšonas dīnā, apsanamūt 100 nedelies nūaust 100 dečus, kotru nu sovaduoka materiala. Deči tyka austi nu tradicionalūs materialu - lyns, kūkvylna, vylna; nu dabas materialīm - nu vusuoduom pučiem, zuoliem i nazuoliem; i dūmojūt par pasaules ilgstspiejību - nu ūtrreiz izmonotamūs materialu, nu tuo, kū mes izlītojam i izmatam uorā - plastmasas maisini, avīzes, telefona austines, riteņa rīpu kameruom itt. I iz 2018 goda novembri tekstilmuokslas i literaturas projektā #100dečilLatvijai beja nūausti vusi 100 deči i izdūta gruomata #100dečiLatvijai. Izstuode #100dečilatvijai pabeja daudzuos Latvijas vītuos, arī Latgales viestnīcībā GORS, Salaspils Nacionālejā Botāniskejā duorzā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Bolvu Centralejā bibliotekā, Namateriāluo kultūras montojuma centrā Upīte i.c. Par #100dečiLavijai Annele ir saņiemuse treis Latgalīšu kulturys goda bolvas „Boņuks” 2017 par lobuokū snāgumu vizualajā muokslā, „Boņuks” 2018 par projektu #100dečiLatvijai i  „Boņuks” 2021 par projektu #100dečiLatvijai digitalā, taktilā, audio-vizualā i zeimu volūdā i stuostu kruojumu “Tuoraga stuosti”

2020.godā tekstilmuokslenīca nūaude četrus lylus gobelenus, kuri rūtoj Kurmenes katoļu baznīcas altarus.

Annele Slišāne ar sovīm dorbīm veidoj personalizstuodes i  pīzadola dažuoduos izstuodies Latvijā i uorzemies:

PERSONALIZSTUDES

Upītes Kulturviestures muzejs personalizstuode „Maskas”, 2000.

Upītes Kultūrviestures muzejs. Grāmatas O.Slišāns „Kotram” (Dzejas balva 2008. pretendente) ilustraceju zeimiejumu izstuode, 2008.

Bolvu regionaluos bibliotekas izstuožu zals personalizstuode #100dečiLatvijai, 2017.

Jūrmalas pilsātas muzejs personalizstuode #100dečiLatvijai, 2018.

Gulbenes kulturviestures muzejs personalizstuode #100dečiLatvijai, 2018.

Latgales viestnīceiba GORS muokslas galereja personalizstuode #100dečiLatvijai, 2018.

Namaterialuos kulturas montojuma centrs UPĪTE personalizstuode #100dečiLatvijai, 2018/19.

Nacionalais Botaniskais duorzs personalizstuode #100dečiLatvijai, 2019.

Bolvu regionaluos bibliotekas izstuožu zals personalizstuode “Spēle”, 2019.

Mērsraga Mūzykas i muokslas škola personalizstuode #100dečiLatvijai, 2019.

Latvejas Nacionaluo biblioteka personalizstuode #100dečiLatvijai, 2019.

Viktora Ķirpa Ates muzeja izstuožu zals personalizstuode #100dečiLatvijai, 2019.

Bolvu regionaluos bibliotekas izstuožu zals personalizstuode “Visums stāsta Mīlestību gabaliņos”, 2020.

Viļakas nūvoda muzeja izstuožu zals personalizstuode “zeļčusola”, 2020.

Jaunmoku piļs personalizstuode #100dečiLatvijai, 2020.

Latvejas Nadzierdeigūs savīneiba, LNS RC personalizstuode #100dečiLatvijai, 2021.

Latvejas Naredzeigūs biblioteka taktiluo izstuode #100dečiLatvijai, 2021./22.

IZSTUODES

Galereja „Bastejs”, muoceibu dorbu izstuode, 2000.

Daugavpiļs Marka Rotko muokslas centrs Latgolys muokslinīku izstuode „Untitled”, 2016.

Jūrmalas Muokslinīku noms Latvejas 98.dzimšonas dīnai veļteita konkursa izstuode „Jā Neatkarība 2016”, 2016.

Daugavpiļs Marka Rotko centrs Latgolys reģiona muokslas konkursa izstuode TUKŠUMA UN KLUSUMA FORMAS, 2017.

Jūrmalas Muokslinīku noms Latvejas 99.dzimšonas dīnai veļteita konkursa izstuode „Jā Neatkarība 2017”, 2017.

Latgolys muokslinīku dorbu izstuode RUDENS 2017 „ASNI. OSNI”,             2017.

Latvejas Muokslas akademija izstuode „Pagalms”, 2018.

Daugavpiļs Marka Rotko centrs Latgolys regiona muokslas konkursa izstuode “vēl viens pavasaris – plūdi”, 2018.

Daugavpiļs Marka Rotko centrs konkursa izstuode “100 Latvijas mākslā”, 2018.

Reigas Dizaina i muokslas vydškola LMA tekstilmuokslas nūdaļas izstuode, 2018.

Kalnciema kvartala galereja LMA tekstilmuokslas nūdaļas izstuode “Lietu daba”, 2018.

Bulduru izstuožu noms, Latvejas 100.dzimšonas dīnai veļteitā konkursa izstuode “Jā Neatkarība 2018”, 2018.

Kuldīgas muokslas telpa LMA keramikas un tekstilmuokslas pasnīdzeju i studentu izstuode “Māls un pavediens”, 2019.

Dubultu Muokslas staceja izstuode “STUDENTU DIENASGRĀMATAS III. TEKSTILS”, 2019.

Daugavpiļs Marka Rotko centrs Latgolys regiona muokslas konkursa izstuode “Miers un spriedze”, 2019.

Bulduru Izstuožu noms Latvejas dzimšonas dīnai veļteitā konkursa izstuode “Jā Neatkarība 2019”, 2019.

Spānijas Nacionalais dekorativuos muokslas muzejs Madride, izstuode “Tradicionālais un laikmetīgais / Latvijas tekstilmāksla”, 2021.

Vidzemes koncertzala “Cēsis” muokslas galereja “INSIGNIA”, izstuode “Tradicionālais un laikmetīgais / Latvejas tekstilmuoksla”, 2021./22.

Anneles Slišānes rūkdorbi īt rūk rūkā ar rakstiešonu.

2018.-2019. godā Annele Slišāne izguoja kursus “Literārā akadēmija Prozas meistardarbnīca” i aizasuoka Anneles ceļs iz gruomatu rakstiešonu i izdūšonu.

2021.godā projekts #100dečiLatvijai tyka turpynuots i izveidota sātas lopa www.100decilatvijai.lv, profili i konti socialejūs teiklūs i youtube. Tyka izveidota videogruomata #100dečiLatvijai nadzierdīgejīm latvīšu zeimu volūdā. Gruomata tika reproducieta Braila rokstā del naredzīgūs, gruomatā īkļaunūt arī Anneles austuos taktiluos ilustracejas. Gruomatas stuosti tyka īrakstieti Latgales Radio studijā i  izveiduota klausamgruomata i skotamgruomata #100dečiLatvijai.              

Annele Slišāne ar sovu gruomotu "Tuoraga stuosti" - 2021.gods

Gruomatas:

·       Gruomatas O.Slišāns „Kotram” Anneles Slišānes ilustracejas (gruomata dzejas bolvas 2008 pretendente), 2008.;

·       Gruomata #100dečiLatvijai, 2018.;

·       Gruomata “Tuoraga stuosti”, 2021.;

·       Gruomata “#100dečiLatvijai” taktiluos 5 gruomatas  reproducietas Braila rokstā ar taktilaluom ilustracejuom naredzīgejīm 2021.;

·       Gruomata “#100dečiLatvijai” ar pielikumiem, videogruomata latvīšu zeimju volūdā 2 DVD i klausamgruomata 2 audio CD, 2021.;

·       Gruomata “Tuoraga stuosti. Pīns”, 2022.

Byutīne

Sazaraut. Sazavilkt komulā. Davilkt kuojas pi seve kluot, sorguot sevi nu vusa pasauļa. Salasiet sevi vusu rozsvaidietū pa pasauli. Vusu izbuorstietū, rozdzonuotū, pageisynuotū. Sazaraut, salasiet sevi vusu pa gabalinīm, sazavilkt boltā komulā. Sakarst, puorkarst, atsadaliet nu vusa līkuo, nūsleikt dūmuos, puordūmuos, vaines apzinie i suopies. Nūgrimt, salipt vīnā gobalā, sazačert. Korstumā sazavilkt nanūsokamā gobalā, nasaprūtamā formā, nazynomā izskotā. Izsvīst sevi uorā, izlīt sevi nu telpas uorā, iznimt sevi nu ituo pasauļa uorā. Nūlīt līkū, izmeiciet navajadzīgū, izpiliet, izkalst, sakalst, palikt par sevi. Tuodā komulā, tuo, sevi sorgojūt, palikt vīnā opalā komulā. Tuodā vīnā boltā opalā komulā, ai celagolīm kluot pi seve. Nu jauna otkon.